Tanba saida maka protokolu indíjena sira importante ba australianu hotu-hotu?

Young Adult Indigenous Australian
Woman Dancing

Protokolu kulturál indíjena sira bazeia ba prinsípiu étika sira. Source: iStockphoto / chameleonseye/Getty Images/iStockphoto

Get the SBS Audio app

Other ways to listen

Observa protokolu kulturál sira hosi ema Aboríjene no Torres Strait Islander sira hanesan pasu importante ida atu ema bele komprende no respeitu liu tan ema rai-nain ka ema Primeiru Australianu sira no sira nia rai ne'ebé ita hotu moris no hela ba.


Pontu chave sira
  • Etiketa kulturál sira observa ona hosi Australianu dahuluk sira durante tinan rihun ba rihun.
  • Katuas ho ferik Aboríjene sira maka membru komunidade ne'ebé respeitadu ne'ebé iha no bele fahe koñesimentu kulturál ne'ebé klean.
  • Keta ta'uk atu husu pergunta sira kona-ba protokolu sira, bainhira ita-boot respeitu. 
  • Uza liafuan neʼebé apropriadu no sensivel mak dalan simples ida atu hatudu respeitu.. 
Protokolu kulturál indíjena sira bazeia ba prinsípiu étika sira ne'ebé forma ita nia relasaun serbisu ho pesoál no povu Aboríjene no Torres Strait Islander sira.

Importante atu haburas relasaun sira-ne'e tanba sira maka Austrália nia povu Dahuluk hela iha rai ne'e.

Sira iha koñesimentu klean kona-ba rai no bele hanorin ita kona-ba kuidadu ita-nia ambiente.

Caroline Hughes, hanesan ema ferik (lia-nain) husi Ngunnawal ida hosi ACT nia rejiaun. Nu'udar ferik hosi Aboríjene nian, nia hetan respeitu a'as tebes tanba nia koñesimentu kulturál ne'ebé klean.

"Ami iha sistema fiar no etiketa kulturál ne'ebé maka mai kedan hosi tempu uluk... ne'ebé maka sai nafatin parte ida hosi ami nia moris to'o ohin loron iha Austrália modernu," nia hatete.

Hodi observa protokolu kulturál sira, ita rekoñese ligasaun la kotu ne'ebé Nasaun dahuluk sira iha ho rai no sira nia prátika antigu nian.
Rhoda Roberts hanesan katuas (lia-nain) iha SBS nia rezidénsia ne'ebe hanesan mos ema ne'ebe fo apoia prátika kontinuasaun kultura nasaun sira dahuluk nian.

"Ami kontinua ona istória orál sira, protokolu sira no rituál sira ba tempu barak. No enkuantu buat sira ne'e ajusta – ami la'ós povu ida ne'ebé estátiku – argumentu no filozofia tomak kona-ba sé maka ami maka.. tau matan ba nasaun ne'ebé maka ami nia rai, ami nia tasi no ami nia bee-dalan no lalehan.

AC Milan v AS Roma
Dansadór aboríjene sira halo atuasaun durante "benvindu ba nasaun" antes jogu amizade entre AC Milan no AS Roma iha Estádiu Optus iha loron 31 fulan-Maiu tinan 2024 iha Perth, Austrália. Credit: Paul Kane/Getty Images

Oinsá ita refere ba ema Nasaun Premeiru Australianu sira?

Tuir Caroline Hughes " Aboríjene’ ka ‘Torres Strait Islander’ maka apropriadu iha Austrália tomak.

Ema mós bele identifika sira-nia an hodi liga ba fatin ne'ebé sira hela ba, hanesan 'Koori' ne'ebé dala barak refere ba New South Wales no Vitória, no 'Murray' iha Queensland no 'Palawa' iha Tasmánia.

Sra. Hughes hatete tan "Ha'u prefere atu ema bolu ha'u feto Ngunnawal tanba ida-ne'e maka ha'u nia rain,"

Ha'u nia rain maka ha'u nia grupu lian no ha'u nia grupu komunidade, no ida-ne'e hatudu ba ema aboríjene sira seluk ha'u mai hosi ne'ebé.
Caroline Hughes

Povu indíjena rua ne'ebé distintu

Illa Estreitu Torres nian maka ema indíjena sira hosi illa sira entre ponta Península Cabo York nian no Papua Nova Guiné no barak liu maka ho orijen Melanéziu.

Thomas Mayo hanesan ema Torres Strait Islander no Asistente Sekretáriu Nasionál hosi Uniaun Marítima Austrália nian. Nia hatete katak ema indíjena sira ema ne'ebe diversu tebes.

“Primeira Nasaun hotu-hotu iha kultura ne'ebé diferente uitoan maibé iha diferensa klaru entre kultura Illa nian no Aboríjene. Illa-na'in sira gosta atu hetan rekoñesimentu nu'udar Povu Indíjena ne'ebé distintu.”
Both the Aboriginal and Torres Strait Islander flags are flown alongside the Australian national flag to acknowledge these distinct Indigenous peoples.
Bandeira Aboríjene no Torres Strait Islander nian hasa'e hamutuk ho bandeira nasionál Austrália nian. Source: AAP / AAP Image/Mick Tsikas

Uza linguajen respeitu nian

Sra. Carolina Huges esplika " ‘Indíjena’, ‘Aboríjene’, ‘Torres Strait Islander’ no ‘Katuas ka lia-nain’ maka substantivu rasik ne'ebé maka hakerek no fo sinal ho letra boot. Abreviatura sira konsidera hanesan ofensivu tebes.

“Nunka abrevia ‘Aboríjene’. Ami mós la'ós akronim ida no ami partikulár tebes kona-ba ida-ne'e, no iha terminolojia ofensivu sira ne'ebé sei hakanek ami nia fuan se ema uza ida ne'e".

Se mak lia-nain ou katuas ka ferik sira?

Katuas ka lia-nain sira maka hanesan membru komunidade ne'ebé respeitadu ne'ebé iha koñesimentu kulturál ne'ebé klean. Sira refere hanesan ‘Tia’ no ‘Tiu’. Apropriadu ba ema sira ne'ebé la'ós indíjena atu husu uluk se sira bele uza naran sira-ne'e.

Serimónia sira hanesan Bem-vindo nian ba País dalabarak hala'o hosi katuas ka ferik ( lia-nain) sira hosi komunidade ne'ebé eventu ida akontese.

Saida maka 'Benvindu ba Nasaun'?

Inventa iha dékada 1980 hosi Rhoda Roberts, "Benvindu ba Nasaun" maka serimónia benvindu tradisionál ne'ebé hala'o iha abertura eventu ida hodi fó onra ba pasadu. Ida-ne'e halao hanesan diskursu, dansa ka serimónia fuma nian.

Rhoda Roberts mos hatutan tan ‘Rekoñesimentu ba Nasaun’ maka protokolu ida ne'ebé simu ho di'ak ne'ebé entrega iha enkontru signifikativu sira, no bele hala'o hosi ema hotu".

“Rekoñesimentu maka rekoñese katak ita-boot bele serbisu ka hela iha fatin ne'ebé la'ós fatin ne'ebé ita-boot mai husi, maibé ida-ne'e laiha problema. Ita-boot pertense nafatin ba fatin ida-ne'e no ita-boot sei rekoñese no agradese ba Kustodiu, katuas ho ferik sira.”
An Indigenous performer participates in a smoking ceremony.
Artista indíjena ida partisipa iha serimónia fuma nian. Source: Getty / Cameron Spencer/Getty Images

Linguajen ne'ebé la apropriadu

Caroline Hughes hatete "Trauma istóriku ne'ebé mosu hosi hasai labarik sira hosi sira nia familia ho forsa fó impaktu ba oinsá ema rai-nain sira hatán ba pergunta kona-ba sira nia orijen".

"La apropriadu tebes atu ko'alia kona-ba persentajen sira no mós kór kulit, matan no fuuk tanba ami nia oan sira moris iha ami nia kultura, no ida-ne'e partikulár tebes ba ami. Sosiedade mutin ka sosiedade la'ós indíjena rejeita labarik sira-ne'e, enkuantu iha kultura Aboríjene sira maka prezente hosi mundu espíritu nian, ba ami-nia família sira, ba ami-nia komunidade no sira sempre hetan aseitasaun.”

Hatudu respeita hodi aprende liután

Thomas Mayo hatete "Keta ta'uk atu husu pergunta sira kona-ba protokolu sira, enkuantu ita-boot husu ho jenuínu no respeitu".

"No depois buat ne'ebé importante liu maka rona no simu esplikasaun no hakat ba oin ho respeitu."

Sr. Mayo mós sujere atu ema hotu lee Deklarasaun Uluru nian husi Fuan. Deklarasaun ne'ebé disponivel iha lian oioin, no fo apoia proposta ne'e.

SBS nia Rezidénsia lia-nain fó hanoin ba ema hotu katak
ida-ne'e kona-ba laran-di'ak no kompaixaun, protokulu sira ne'e iha tanba razaun atu rekonhese ema hotu2 hanesan ema umanu, maibé importante mak hanesan ha'u sempre hatete katak ida-ne'e kona-ba hahalok di'ak.
Rhoda Roberts
This content was first published in May 2022.

Share