Poj niam tsiv teb tsaws chaw cov kev raug thab zes ntawm chaw ua hauj lwm

Silhouette of a contemplative young woman enjoying a beautiful sunset

The study documented the experiences of more than 850 migrant and refugee women in Australia Credit: Cavan Images/Getty Images/Cavan Images RF

Get the SBS Audio app

Other ways to listen

Tej poj niam neeg tsiv teb tsaws chaw thiab thoj nam uas raug lwm tus thab zes tom tej chaw ua hauj lwm.


Tau muaj ib tsav ntawv cej luam tshiab qhia tias muaj tej poj niam yuav laug txog ib nrab uas tau mus koom ib cov kev teeb txheeb yeej qhia tias lawv raug lwm tus thab zes tom Australia tej chaw ua hauj lwm, thiab lawv tseem raug yuam siv yam tsis raug cai ntawm tej chaw ua hauj lwm thiab raug faib cais vim lawv yog lawv ib tsav neeg caiv nqaij daim tawv los yog coj ntseeg kev cai txawv, tab sis yeej tsis muaj neeg kub siab nrog hais.

Lub koom haum Australia’s National Research Organisation for Women’s Safety (ANROWS) tsab ntawv cej luamt shiab txheeb tau tias muaj yuav laug txog li ib nrab ntawm tej poj niam ntau tshaj 850 tus qhia tias lawv yeej raug thab zes ntawm tej chaw ua hauj lwm 5 xyoos dhau los.

Professor Marie Segrave ntawm tsev kawm qib siab University of Melbourne uas yog tus coj sau tsab ntawv cej luam no tau hais tias tau muaj tej xwm txheej no ntau tuaj ntxiv lawm.

Nws hais tias ''Lwm yam peb txheeb tau ntxiv thiab ces yeej muaj tej xwm txheej no thiab lwm cov kev faib cais tej poj niam ntawm tej chaw ua hauj lwm. Thiab tej poj niam qhia tias tej xwm txheej no ua rau lawv tsis tau txais kev nyab xeeb ntawm tej chaw ua hauj lwm, thiab yog tej yam uas tej koom haum tsis kub siab nrog daws.''

Dr Tessa Boyd-Caine uas yog tus coj lub koom haum no thiaj hais tias ''tej xwm txheej no yog tej yam tsis tsim nyog ua vim twb yog xyoo 2024 lawm. Tsis tas li ntawd los tej neeg dua kev los yog tej neeg pom tej xwm txheej no yeej tsis kub siab nrog hais li thiab.''

Dr Boyd-Caine thiaj hais tias tej system muaj siv tam sim no siv tsis tau hauj lwm zoo.

Nws hais tias ''Peb yeej muaj tej system sib txawv coj los qhia thiab daws tej xwm txheej sexual harassment no uas tsim nyog yuav yog cov system uas pab tsis tau tej poj niam neeg tsiv teb tsaws chaw zoo tshaj no.

Nws thiaj hais tias 'peb yuav tsum tau lees paub cov sexual harassment no tias yog ib feem ntawm tej kev kub ntxhov uas muaj rau tej poj niam ntawm peb teb chaws no thiab. Ces yuav tau ua tib zoo xyuas kom tsim kom tau ib co system uas siv tau haum rau sawv daws.'

Professor Segrave thiaj hais tias yuav tau los siv ntau yam xub ke los daws li 'npaj kom tau ib qho chaw nyab xeeb rau tej poj niam qhia tej xwm txheej no, txhawb nqa kom lawv qhia thiab nqes tes los daws tej teeb meem no kom lawv tau txais kev ruaj ntseg rau lawv tej hauj lwm thiab yuav tsum tsim kom tau cai los siv tsis hais sab nrau los yog hauv tej chaw ua hauj lwm.'

Nws qhia ntxiv tias ''Yuav tsum tau teeb txheeb kom ntxaws tshaj no ntxiv tias yog vim li cas thiaj muaj tej neeg coj tej cwj pwm no, thiab tej lagluam twg pheej coj tej cwj pwm no, vim zoo li yeej tseem tsis tau muaj tej neeg kub siab txog cwj pwm no raws li qhov tsim nyog.''

Mloog tau hnub zwj Teeb (Thursday) 6 pm, hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am, los yog koom tau ntxiv ntawm , , thiab . Downloadthiab caum

Share